Pats sev lielākais šķērslis?

Vai Tev arī dažreiz šķiet, ka sev sagādā visvairāk šķēršļu un savā dzīvē esi kā rūķis – sabotieris?

Pašsabotāža ir uzvedība un/vai domas, kas traucē paša cilvēka izvirzītajiem uzdevumiem un mērķiem. Tas ir visai izplatīts psiholoģisks fenomens, kas var izpausties dažādos veidos, piemēram, kā prokrastinācija, šaubas par sevi vai paškaitējoša uzvedība, perfekcionisms. 

Pamatu pamatos, pašsabotāža visbiežāk ir saistīta ar pazeminātu pašvērtējumu, vājām emociju regulācijas prasmēm, bailēm no izgāšanās, vai tieši pretēji – no sasniegumiem, kas ir tēmas, ko veiksmīgi var risināt gan pašpalīdzības ceļā, gan arī psihologa kabinetā. Īpaši veiksmīgi var iedarboties kognitīvi biheiviorālās terapijas jeb KBT metodes, jo, apzinoties, atpazīstot un, laika gaitā, mainot automātisko negatīvo domu un pārliecību ceļus, pašsabotāžas rīcība mazinās un izvirzītie mērķi kļūst sasniedzami.

Būtiski atzīmēt, ka pašsabotāža var izpausties dažādos veidos dažādiem cilvēkiem, tāpat kādam viens pašsabotāžas veids var būt dominējošs, bet citam - raksturīga kāda to kombinācija.

Kā tad pašsabotāža var izskatīties?

Prokrastinācija

Tu atliec un atliec svarīgus darbus, tā vietā darot mazāk steidzamus, vienkāršākus un patīkamākus uzdevumus. Tas nereti saistīts ar bailēm no neveiksmes, zemu pašvērtējumu, skarbu iekšējā kritiķa balsi.

Negatīva iekšējā runa

Tava iekšējā balstiņa veido negatīvu dialogu ar Tevi, liek par sevi domāt negatīvi – savām prasmēm, izskatu, vērtību, spējām.

Šķēršļu izlikšana

Tu izvēlies rīcības, kas var Tevi iegāzt, lai izmantotu tās kā attaisnojumu, lai aizsargātu savu pašcieņu, saskaroties ar potenciālu neveiksmi (labāk paballēties ar draugiem pirms eksāmena, nelūgt palīdzību, darbojies vidē, kas novērš uzmanību utt.).

Perfekcionisms

Tevis izvirzītie standarti ir ļoti augsti, nereti – nereālistiski. Kad tie netiek izpildīti, Tu ķeries pie asas kritikas pret sevi, kas attiecīgi uztur arī negatīvu iekšējo dialogu.

Impulsivitāte

Tu pieņem lēmumus un rīkojies bez apdomāšanās, bez plāna, vienkārši reaģējot uz apkārtējiem stimuliem. Impulsivitāti bieži saista ar zemām pašregulācijas spējām un grūtībām izvirzīt ilgtermiņa mērķus.

Ko Tu vari darīt, lai mazinātu pašsabotāciju savā dzīvē?

Atpazīsti un maini negatīvās domas un pārliecības

Izvirzi reālistiskus mērķus 

sāc ar lielo mērķu sadalīšanu mazākos, vieglāk aptveramos un izpildāmos soļos.

Dod telpu līdzjūtībai pret sevi 

nomaini kritisko balsi pret laipnāku, iejūtīgāku, soli pa solītim trenējot sapratni pret sevi.

Attīsti emociju regulācijas prasmes 

integrē ikdienā apzinātības prasmes, elpošanas vingrinājumus, meditāciju, jogu un citas relaksējošas tehnikas, kas strādā tieši Tev.

Stiprini pašvērtību 

tam palīdzēs mazie, sasniedzamie soļi ceļā uz lielajiem mērķiem, iepazīsti savas stiprās puses un liec tās lietā, izvēlies līdzcilvēkus, kas palīdz Tev just savu vērtību.

Jāpatur prātā, ka pašsabotāža ir komplekss psiholoģisks fenomens, tādēļ katram cilvēkam tas var izpausties citādi, veidoties dažādu iemeslu dēļ. Nereti individuāls darbs ar speciālistu ir palīdzošs, lai saprastu tieši savus cēloņus un sekojoši – izpausmes. Pieteikties individuālai konsultācijai vari nospiežot uz zemāk redzamās pogas!

Piesakies!   

Izmantotie avoti:
Berg, K. (2015). Your self-sabotage survival guide: How to go from why me? to why not? Career Press.
Jacobsen, S. (2016, May 10). Self-sabotage: What it looks like and why you do it.
Baldwin, M. (1990). Self-Sabotage: How To Stop It & Soar To Success. Grand Central Publishing.